Pasaules veselības diena

Katru gadu 7. aprīlī tiek atzīmēta “Pasaules veselības diena”. Šo dienu 1950. gadā ierosināja izveidot Pasaules Veselības organizācija (PVO), lai ik gadu aktualizētu vienu tēmu, kas skar nozīmīgus veselības aprūpes nozares jautājumus. 2019. gada tēma ir “Visaptveroša un visiem pieejama veselības aprūpe” (“Universal health coverage”). Šis ir pats nozīmīgākais mērķis un Pasaules veselības organizācijas galvenā prioritāte. PVO atzīmē, ka ir svarīgi runāt par veselības aprūpes pieejamību visā sabiedrībā un visās pasaules valstīs, jo pat turīgajās un attīstītajās valstīs, ir sabiedrības grupas, kuru piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei ir apgrūtināta.

Šogad tiek izvērsta informatīvā kampaņa, kuras mērķis - likt cilvēkiem aizdomāties un labāk izprast, ko īsti nozīmē pieejama veselības aprūpe. Kampaņas materiāli skaidro, kādām sociālajām grupām un kādās situācijās veselības aprūpe nav pieejama, attēlo cik liela ietekme medikamentu un medicīnas pakalpojumu iegādei ir uz ģimenes kopējo budžetu.

Pasaules veselības organizācija uzsver: “Veselība ir cilvēka pamattiesības, ir pienācis laiks, ka to var saņemt visi. Visaptveroša un visiem pieejama veselības aprūpe nozīmē, ka visiem cilvēkiem ir vienlīdzīga pieeja kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem tad, kad viņiem tas ir nepieciešams un tur, kur viņiem tas ir nepieciešams, nenostādot sevi finansiālā riska stāvoklī. Jāatzīmē, ka aptuveni puse pasaules iedzīvotāju nesaņem atbilstošu veselības aprūpi un aptuveni 100 miljoni pasaules iedzīvotāju nonāk uz nabadzības sliekšņa, jo viņu līdzekļi ir iztērēti veselības aprūpei. Lai arī pēdējo gadu laikā panākts ievērojams progress, joprojām cilvēki ir spiesti izvēlēties starp veselības aprūpi un citām ikdienas nepieciešamībām, tādām kā ēdiens, apģērbs un pat pajumte.

Ikvienam pasaules iedzīvotājam nepieciešama informācija par to, kā saņemt veselības aprūpi, kas pienākas viņam un viņa ģimenei. Pamats tam, lai cilvēkiem būtu visaptveroša veselības aprūpe, ir primārās veselības aprūpes pilnvērtīgs nodrošinājums. 1978. gada Alma-Atas konferencē Pasaules veselības organizācija identificēja primāro veselības aprūpi, kā visefektīvāko ceļu, lai iedzīvotājiem nodrošinātu veselības aprūpes pamatpakalpojumus.

Primārā veselības aprūpe  (PVA) ir galvenā veselības aprūpes sastāvdaļa, kas balstās uz zinātniski pamatotām un praktiskām metodēm, kas ir pieejama iedzīvotājiem, un kuras izmaksas ir valstij un sabiedrībai pieņemamas. Šaurākā nozīmē PVA ir pirmais saskarsmes posms starp indivīdu (ģimeni) un veselības aprūpes sistēmu. Primārās veselības aprūpes uzdevumi ir -  veselības veicināšana, slimību profilakse, slimību ārstēšana un rehabilitācija. Galvenie principi ir pieejamība, taisnīgums (vienlīdzība), pēctecība (nepārtrauktība), vispusība un koordinācija. Šīs funkcijas Latvijā veic ģimenes ārsti (www.gov.vm.lv).

Nepieciešamo specializētās medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientam koordinē viņa ģimenes ārsts, kura darba  galvenās kompetences ir primārās veselības aprūpes menedžments, uz personu vērsta aprūpe, specifisku problēmu risināšanas prasmes, vispusīga pieeja - vienlaicīgs akūto un hronisko slimību menedžments, profilakse un veselības veicināšana, orientācija uz sabiedrību un Holistiska pieeja pacientam.

Latvijas centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – 2018. gadā 35,7% mājsaimniecību savus ikdienas tēriņu sedza ar grūtībām vai lielām grūtībām, bet 56,8% ar nelielām grūtībām. Statistikas dati par mājsaimniecības tēriņiem, kas pēdējo reizi Latvijā ievākti 2016. gadā pierāda, ka vidēji veselības aprūpei mājsaimniecībās tērē aptuveni 6,6% kopējā ģimenes budžeta (www.csb.gov.lv). Šie dati gan ir izlīdzināti visā sabiedrībā kopumā un nerada priekšstatu par to, kāda ir situācija mājsaimniecībās ar zemākiem vidējiem ikmēneša ienākumiem. 2016. gadā veikts pētījums atklāj, ka aptuveni piektā daļa iedzīvotāju ziņo par atteikšanos no veselības aprūpes pakalpojumiem izmaksu dēļ; gaidīšanas laiki uz vairākiem diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumiem var būt ilgi, un galveno ārstēšanas procedūru iekļaušana valsts finansēto pakalpojumu grozā ne vienmēr atspoguļo jaunāko paraugpraksi (OECD Reviews of Health Systems: Latvia 2016). Kopš šo statistikas datu ievākšanas pagājuši divi gadi un 2018. gadā apstiprinātais Veselības ministrijas budžets virzās uz nozares smagāko problēmu risināšanu. Tomēr “Visaptveroša un visiem pieejama veselības aprūpe” (“Universal health coverage”) arī 2019. gadā saglabājas kā izaicinājums un nozīmīgs mērķis Latvijā un visā pasaulē.

PĒDĒJIE JAUNUMI

12
Augusts
Informējam, ka augustā SIA “Preiļu slimnīca” ievieš e-Kvīšu sistēmu, kas nozīmē, ka turpm
5
Augusts
Šodien, 5.augustā, pēc īslaicīga ikgadēja atvaļinājuma pārtraukuma atsāk darbu SIA "Preiļu slimnīca" Ģinekoloģijas-dzemdību nodaļa.    Sākot ar 05.08. SIA "Preiļu slimnīca'' poliklīnikas Reģistratūra strādās, kā ierasts,:

JAUTĀJIET MUMS